Pēc tam kad personas iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu, iesniedzēja personas dati tiek pseidonimizēti.
Trauksmes cēlēja personas datiem, ziņojumam un tam pievienotajiem rakstveida vai lietiskajiem pierādījumiem, kā arī trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
Ikvienai personai (institūcijai), kas saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu vai veic jebkādas darbības ar to, ir pienākums nodrošināt trauksmes cēlēja personas datu pienācīgu aizsardzību.     
Trauksmes cēlēja personas datus var nodot tikai personām (institūcijām), kurām tie nepieciešami trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai vai trauksmes cēlēja, viņa radinieku vai saistīto personu aizsardzībai.     
Trauksmes cēlēju informē par viņa identitātes izpaušanu, izņemot, ja tas kaitē lietas izskatīšanai.
Tāpat ir izliegts plašāk izpaust to personu identitāti vai organizāciju nosaukumu, par kurām      ziņojis trauksmes cēlējs, lai negrautu to reputāciju, kamēr pārkāpums nav apstiprinājies.      Minētais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad trauksmes cēlējs, viņa radinieks vai saistītā persona šo informāciju izpauž savu tiesību vai tiesisko interešu aizsardzības nolūkā.

Trauksmes celšanas dēļ nav pieļaujams radīt nelabvēlīgas sekas ne trauksmes cēlējam, ne viņa radiniekiem vai saistītajām personām.     
Nelabvēlīgas sekas ir kāda rīcība vai bezdarbība, kura nav objektīvi pamatota, bet tiek veikta ar nolūku atriebties par trauksmes celšanu. 
Nelabvēlīgas sekas arī sauc par represijām. Represijas var radīt nepamatotu kaitējumu trauksmes cēlējam.
Nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ var būt, piemēram,      

• disciplināra vai citāda sodīšana,      
• atbrīvošana no darba vai amata, darba līguma nepagarināšana,
• pazemināšana amatā, pārcelšana citā darbā vai amatā,      
• amata pienākumu mainīšana,
• negatīvs darba vērtējums,
• atkāpšanas no preces piegādes vai pakalpojuma izmantošanas,
• goda, cieņas, reputācijas aizskaršana,
• nevienlīdzīga attieksme.

Pienākums pierādīt, ka nelabvēlīgās sekas trauksmes cēlējam, viņa radiniekam vai saistītajai personai nav saistītas ar trauksmes cēlēja ziņojumu, ir pusei, kas šīs sekas radījusi. Ja personai radušās nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ,  tā  var vērsties tiesā vai publiskajā sektorā arī hierarhiskā kārtībā apstrīdēt vai pārsūdzēt veikto faktisko rīcību vai pieņemto lēmumu, novērst savu tiesību aizskārumu.
Trauksmes cēlējs, kurš atrodas darba tiesiskajās vai citās civiltiesiskās attiecībās, var  vērsties ar prasības pieteikumu vispārīgās jurisdikcijas tiesā. Savukārt trauksmes cēlējs valsts dienestā atkarībā no gadījuma var vērsties vispārīgās jurisdikcijas tiesā vai rīkoties Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Trauksmes cēlējs, viņa radinieks un saistītā persona, ja tas nepieciešams aizsardzībai pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām, ir atbrīvots no pienākuma ievērot lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību administratīvajā procesā, proti, pirms vēršanās tiesā par iestādes pieņemto lēmumu vai rīcību var neapstrīdēt augstākā iestādē, bet uzreiz pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas tiesu namā. Tādējādi, ja, ņemot vērā lietas apstākļus, ir saprātīgi uzskatīt, ka iestāde nav ieinteresēta objektīvā lietas izskatīšanā, var uzreiz vērsties tiesā.

Konsultācijas par savu tiesību aizsardzību var saņemt Trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā, kas sniedz atbalstu un konsultācijas personām, kuras vēlas celt trauksmi, kā arī trauksmes cēlējiem, viņu radiniekiem un saistītajām personām trauksmes celšanas dēļ radušos jautājumu risināšanā.
Valsts darba inspekcija savukārt konsultē par iespējām novērst trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem radītās nelabvēlīgās sekas darba tiesisko attiecību vai darba drošības jomā.
Biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības, var sniegt konsultācijas saviem biedriem un personām, kuru intereses tās pārstāv saskaņā ar statūtiem, ja personas ir cēlušas vai vēlas celt trauksmi.
 

Par trauksmes celšanu atbilstoši Trauksmes celšanas likuma prasībām, tostarp par normatīvajos aktos noteiktu tādu neizpaužamu ziņu izpaušanu, trauksmes cēlējam neiestājas juridiskā atbildība, tostarp civiltiesiskā atbildība un kriminālatbildība. Minētais neattiecas uz:

• valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušanu; 
• zvērināta advokāta un klienta, ārsta un pacienta saziņas konfidencialitātes pārkāpšanu; 
• tiesnešu apspriedes noslēpuma un neizpaužamu, slēgtajās tiesas sēdēs iegūtu ziņu izpaušanu; 
• informācijas izpaušanu par speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu, kā arī tās rezultātā iegūtu ziņu izpaušanu;
• informācijas izpaušanu par konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem vai arodbiedrībām, kā arī darba koplīguma pusēm, ciktāl tiek skarta darba koplīguma noslēgšanai vai grozīšanai nepieciešamā informācija.
   

Likums paredz, ka trauksmes cēlējam, kuram radītas nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ, ar tiesas lēmumu ir tiesības saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko kaitējumu, tostarp morālo kaitējumu.
Trauksmes cēlējam, kurš ir darba tiesiskajās attiecībās, ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu savā prasības pieteikumā tiesai. Atlīdzinājuma apmēru nosaka tiesa, vērtējot katru konkrēto gadījumu.
Valsts dienestā ir tiesības pieprasīt atlīdzinājumu par zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu, arī morālo kaitējumu saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

Pagaidu aizsardzības līdzekļus izmanto gadījumos, ja trauksmes cēlējam radītas nelabvēlīgas sekas, taču lietas izskatīšanai tiesā nepieciešams laiks. 
Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir, piemēram, pārsūdzēta administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšana vai atjaunošana, ja trauksmes cēlējam radītās nelabvēlīgās sekas ir darba devēja uzteikums. Tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā 15 dienu laikā, sprieduma izpilde nekavējoties.
2021. gadā spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā, kas dod iespēju personām visos civiltiesiska rakstura strīdos, tostarp trauksmes cēlējiem, līdz lietas galīgai izskatīšanai tiesā saņemt nepieciešamo pagaidu aizsardzību.

Trauksmes cēlējs, viņa radinieks vai saistītā persona, kuras pieteikums ir saistīts ar trauksmes celšanas dēļ radītu nelabvēlīgu seku novēršanu, ir atbrīvots no tiesāšanās izdevumu samaksas civilprocesā valsts nodevas administratīvajā procesā tiesā.

Trauksmes cēlējam valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteikto, pamatojoties uz trauksmes cēlēja iesniegtajiem dokumentiem, kā arī, ja nepieciešams, no trauksmes cēlēju kontaktpunkta saņemto atzinumu un nevērtējot personas īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni.

Juridiskās palīdzības saņemšanai jāvēršas:

1. Tiesu administrācijā vēršas ar pieprasījumu no trauksmes cēlēja par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu;
2. administratīvajā tiesā – administratīvajā lietā, ja tā ir atzīstama par sarežģītu, iesniedzot pieteikumu tiesai vai ierosinātā tiesvedībā, piemēram, civildienesta ierēdnim piemērots disciplinārsods;
3. pie kriminālprocesa virzītāja (izmeklētāja, prokurora, tiesneša) – uzsāktā  kriminālprocesā, ja persona atzīta par cietušo vai tai ir tiesības uz aizstāvību, piemēram, ja ļaunprātīgi izmantotas vai pārsniegtas dienesta pilnvaras.

Sniedzot juridisko palīdzību, personai tiek norīkots juridiskās palīdzības sniedzējs. Valsts nodrošina juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošanu un juridiskās palīdzības sniegšanu pirmstiesas procesā un tiesvedībā līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Samaksu  juridiskās palīdzības sniedzējam veic Juridiskās palīdzības administrācija.

Plašāka informācija:  

https://www.ta.gov.lv/lv/valsts-nodrosinata-juridiska-palidziba 

Bezmaksas informatīvais tālrunis 800 01 801, lai noskaidrotu jautājumus par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas iespējām. 

Par traucēšanu vai mēģinājumu traucēt trauksmes celšanu, tostarp trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanas vai izskatīšanas traucēšanu, piemēro naudas sodu:

• fiziskajai personai no trim līdz septiņdesmit naudas soda vienībām,
• amatpersonai – no četrām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām,
• juridiskajai personai – no septiņām līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām.

Vienas naudas soda vienības vērtība - 5 eiro.

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam, viņa radiniekam vai saistītajai personai piemēro naudas sodu:

• fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām,
• amatpersonai – no astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām,
• juridiskajai personai – no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

Vienas naudas soda vienības vērtība  - 5 eiro.
 

Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu vai sniedzot informāciju publiski, piemēro naudas sodu no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām. Vienas naudas soda vienības vērtība - 5 eiro.

Šīs administratīvās atbildības mērķis ir novērst apzināti nepatiesu (melīgu) ziņu izplatīšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu. Likums nosaka, ka trauksmes cēlējs sniegto informāciju uzskata par patiesu un tikai apzināti nepatiesu ziņu sniegšana nav trauksmes celšana. Tikai indivīds, kas zina, ka viņa sniegtā informācija ir nepatiesa vai melīga, var zaudēt šajā likumā noteikto aizsardzību.